Vēsture

Raksturīgi, ka Mazmežotnes pusmuižā dominē saimnieciska rakstura apbūve. Arī dzīvojamās ēkas, šķiet, izmantotas kā saimniecības pārraugu un kalpu mītnes vietas nebija domātas kungu vajadzībām.

Līdz mūsdienām neviena no 18.gadsimta inventārijos minētām ēkām nav saglabājusies.
19.gadsimta gaitā Mazmežotne ieguva rūpīgāku apbūvi nekā vairums šādu lauksaimniecisko ražotņu, jo to noteica ainava pretī Mežotnes pilij un parkam.

1795.gadā, kad Šarlote Līvena saņem Mežotni kā dāvanu no Krievijas imperatores Katrīnas II, tiek uzsākti plaši celtniecības darbi arī Mazmežotnes pusmuižā.

18., 19.gadsimta mijā vai 19.gadsimta sākumā celta vecākā mūra ēka – klēts ar kārniņu jumtu.

19.gadsimta 1.ceturksnī, iespējams, celtas lielākā daļa no muižas saimniecības mūra ēkām un tilts no rūpīgi kaltiem granīta kvadriem.

19.gadsimta vidū celta divstāvu dzīvojamā māja, kuras izskats uzrāda šveiciešu tipa villas iespaidus. Divstāvu būvbloks ar kronšteinu nesto pazemo teltsveida jumtu pacēlās pāri Lielupes senlejas krasta kraujai un piešķīra ainavai romantisku akcentu.

1914.-1918.gadā Pirmā pasaules kara laikā muiža stipri cietusi. Nodega rijas un staļļi.

1920.gadu sākumā – agrārās reformas laikā firsts Anatols Līvens lūdzis, lai viņam atstāj Lielmežotnes muižu, pamatojoties uz saviem nopelniem vietējās lauksaimniecības pacelšanā un vēloties atkal izveidot paraugsaimniecību.

1921.gada janvārī neatsavināmā muižas daļa tomēr tika ierādīta Mazmežotnē. Anatols Līvens saņēma 101 ha zemes, deviņas daļēji nodegušas ēkas un ķieģeļu cepli.

1927.gadā Mazmežotne jau izveidota par priekšzīmīgu saimniecību. Dārzā ierīkota sēklu izmēģinājuma audzētava. Anatols Līvens ar izpratni iedziļinājās dažādās lauksaimniecības nozarēs. Pagalmā jaunbūve – lopu kūts. Firsts Anatols Līvens saimniekoja uz savas zemes pats, nolīgstot dažus dienas strādniekus.

1937.gada 3.aprīlī firsts Anatols Līvens mirst. Viņš apglabāts dzimtas kapos pie Mežotnes baznīcas.

1939.gadā, kad pēc Molotova – Rībentropa pakta noslēgšanas tika organizēta baltvāciešu izbraukšana uz Vāciju, Mazmežotne kopīgi piederēja Anatola Līvena mantiniekiem – atraitnei Elizabetei, dēliem Paulam, Kārlim Johanam un meitai Dinai.

1939.gadā pēc ģimenes locekļu vienošanās par īpašnieku paliek Kārlis Johans Līvens ar ģimeni. Tomēr arī Līvenu ģimene daļēji repatriējas.

1939.gada 7.decembrī aizbrauca Kārļa Johana Līvena sieva Janina ar meitu Kseniju, bet pats saimnieks palika. Nav zināms, kurā brīdī Kārlim Johanam Latviju tomēr nācās pamest. Vietējie iedzīvotāji atceras muižas ūtrupi.

1941.-1945.gadā - II pasaules kara laikā – izdeg muižas dzīvojamā ēka.

1952.gadā dzīvojamo māju atjauno ar vienkāršotu jumta formu.

Pēckara gados Mazmežotnes ēkās izmitinās lopkopēju un laukstrādnieku ģimenes. Pielabotas tiek saimniecības ēkas un kūtis. Kūtīs un lielajā laidarā mitinās dažādi lopi. Tiek ierīkoti vairāki mazdārziņi un uzcelti šķūnīši.

Laika periodā no 1990.gada līdz 2007.gadam Mazmežotne kļūst par jaunsaimniecību, apsaimniekojot un iznomājot zemi.

2007. gadā savā īpašumā Mazmežotnes muižu un zemi 15 ha platībā iegādājas Iveta un Āris Burkāni.

Tiek uzsākti vērienīgi apkārtnes sakopšanas darbi un esošo ēku atjaunošana.