Mazmežotnes apkārtne

Senpilsēta starp tagadējo Mazmežotni un Punclavām, izaugusi 10.gs. beigās – 11.gs. sākumā. Tās kopējā platība ir aptuveni 13 ha. Gan Mežotnes pilskalna plakumā, gan senpilsētā atrastas vairākas guļbūves – dūmistabas un saimniecības ēkas. Atradumi liecina par attīstītu zemkopību un lopkopību, šeit audzēti mieži, kvieši, rudzi, auzas, pupas un zirņi, atrasti arī zemkopju darbarīki – kapļi, cirvji, sirpjveida naži un raukļi. Senpilsētā strādājuši arī amatnieki – kalēji, rotkaļi un ieroču meistari, un tirgotāji.

Pasaulē pirmā plašākā publikācija par notikumiem Mežotnes senpilsētā minēta Indriķa hronikā, aprakstot pilskalnā radušās pelnu kārtas.

Mežotnes senpilsēta minēta arābu ģeogrāfa Muhameda Idrisi Sicīlijā jau 1154.gadā izdotajā pasaules kartē. Tā arī ir vienīgā vieta Latvijā, kuru senais ģeogrāfs uzskatījis par nepieciešamu atzīmēt savā kartē.

Dienvidos aiz senpilsētas, Lielupes senlejas krastā atrodas vēl viens pilskalns – Vīna kalns. Pilskalna plakumam apkārt uzbērts neliels valnis. Tiek uzskatīts, ka Vīna kalnā varēja atrasties kulta vieta (5.-9.gs.) vai, iespējams, 13.gs. arī nocietināta krustnešu apmetne.

Upmales zeme
Vai zini, cik pelnkārtu Mežotnes pilskalnos,
Cik bijis tur sviedru un asiņu,
Cik senkapu Upmales pakalnos,
Cik aprakts tur sapņu un vaimanu.

Šī zeme tūkstošgadiem arta, sēta,
Še katra lauska senas teiksmas min.
Še katra zemes sauja dārga, svēta,
Un katra šūna senu spēku pin.