Anatols Līvens

1920.gadā viņš atgriežas Mežotnē un pēc agrārās reformas atgūst tikai daļu no savas dzimtas īpašuma – Mazmežotnes muižu. Skaistajā Mežotnes pilī tiek ierīkota valsts izmēģinājumu stacija un 30.gados uz turieni pārcēla Jelgavas lauksaimniecības vidusskolu, dodot skolai Mežotnes nosaukumu. Visus krievu okupācijas gadus un arī vēlāk tur darbojas cukurbiešu selekcijas stacija.

Mazmežotnes muižā tiek ierīkota paraugsaimniecība un audzētas cukurbietes. Anatols Līvens darba nav baidījies, tāpēc pats iesaistījies daudzos ar lauksaimniecību saistītos darbos. Dārzā ierīko sēklu izmēģinājumaudzētavu. Tā ir firsta paša veidota. Anatolam Līvenam pieder arī ķieģeļrūpniecība. Te gan vairāk saimnieko pārvaldnieks.

Apkārtējie lauksaimnieki cildinoši atsaucas par firstu Līvenu.

Kā, piemēram, īsi pirms kara, latvju baznīcas būvei firsts Līvens ziedojis 300000 ķieģeļus.

Anatols Līvens esot bijis priecīgs, ka varot strādāt darbu, kurš devis gandarījumu. Par Mežotnes pils zaudējumu arī nav ļoti skumis, jo arī Mazmežotne deva prieku un jumtu virs galvas.

Anatols Līvens nomira 1937.gada aprīlī. Firstu apglabā dzimtas kapos pie Mežotnes baznīcas.

Apbedīšana notiek ar lielu godu, jo viņš bija ļoti iecienīts nacionālo latviešu aprindās. Viņa bērēs kā valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa pārstāvji piedalījās armijas komandieris ģenerālis K.Berķis un armijas štāba priekšnieks ģenerālis M.Hartmanis.

Anatola Līvena ģimenē paliek atraitne Elizabete, dēli Pauls, Kārlis Johans un meita Dina.

Dēls Kārlis Johans bija labs palīgs tēva saimniecībā. Pabeidzis Bauskas pamatskolu un Rīgas komercskolu, jaunais princis dodas uz Berlīnes universitāti, bet to pēc gada atstāj un nāk palīgā tēvam vadīt priekšzīmīgo saimniecību un lielo ķieģeļu cepli Mazmežotnē.

Pēc obligātā karadienesta Latvijas armijā Kārlis Johans ir rosīgs aizsargs Mežotnes jātnieku nodaļā. 1935.gadā viņš aprecas ar baronesi fon Kleistu.

Sākoties vāciešu repatriācijai, uz Vāciju aizbrauca Kārļa Johana sieva ar meitiņu Kseniju. Līvens kopā ar māti palika Mazmežotnē, jo bija latviskojušies un ticēja valdības solījumiem, ka mūsu tautai briesmas nedraud.1940.gada rudenī Līveni izceļo uz Zviedriju. Kādu laiku Līvens dzīvo Zviedrijā, tad Kubā un beidzot nonāk Kanādā, kur darbojas kā ārzemju firmu pārstāvis.

Dažus gadus vēlāk, 1944.gada septembrī Mazmežotnes muiža cieta Otrajā pasaules karā.

Kārlis Johans ļoti mīlēja savu dzimteni Latviju, gribēja vēl uz turieni aizbraukt, bet slimība visu izjauca un 1996.gada 12.decembrī Toronto nomira vienas no Baltijas visvecākās – Līvenu – dzimtas galva, princis Kārlis Johans Līvens.

Aizgājējs sērās atstāja laulāto draudzeni princesi Luīzi un meitu Kseniju fon Rozenu.